Stājas problēmas var rasties gan bērniem, gan pieaugušiem cilvēkiem. Tās var būt gan iedzimtas, gan dzīves laikā iegūtas. Iemeslu tam ir daudz un arī iespējas, kā šīs problēmas risināt, ir dažādas. Galvenais – laikus tās pamanīt.

Stājas problēmas var rasties gan bērniem, gan pieaugušiem cilvēkiem. Tās var būt gan iedzimtas, gan dzīves laikā iegūtas. Iemeslu tam ir daudz un arī iespējas, kā šīs problēmas risināt, ir dažādas. Galvenais – laikus tās pamanīt.

Kāpēc svarīga pareiza stāja?

Dažkārt izskan uzskats, ka pareiza, normāla stāja svarīga tikai vizuāli baudāmam efektam, lai cilvēks labi izskatītos. Taču svarīgi zināt, ka no stājas ir atkarīga daudzu orgānu pilnvērtīga darbība un tas savukārt ir pamats cilvēka kopējam veselības stāvoklim un veselīgai pašapziņai. Tādēļ jau kopš mazotnes, kad bērns nācis pasaulē, ir svarīgi pamanīt, ja mazuļa stājā ir kādas novirzes, jo pareizi veidots kustību un balsta aparāts ir tas, kas rūpējas, lai iekšējiem orgāniem nodrošinātu pareizu novietojumu un ekonomisku muskulatūras darbu, tādējādi pasargājot cilvēku no traumām un deformācijām.

Stājas problēmas var gan radīt dažādus veselības traucējumus: galvas reiboņus, elpošanas problēmas, muguras sāpes, pat biežas saaukstēšanās izpausmes un citus, gan arī var būt iemesls fiziskam un emocionālam diskomfortam un pazeminātai dzīves kvalitātei. 

Kāpēc veidojas nepareiza stāja?

Pierādīts, ka ap 40–50% pasaules iedzīvotāju pieaugušā vecumā ir stājas problēmas. Daļai tās attīstās jau no bērnības, savukārt citi dažādu iemeslu dēļ tās iegūst dzīves laikā. Izšķir iekšējos un ārējos stāju ietekmējošos faktorus. 

Iekšējie:

• iedzimtība,
• dzemdību traumas,
• vispārējais veselības stāvoklis,
• iekšējo orgānu darbības traucējumi,
• vāja fiziskā attīstība,
• kustību – balsta sistēmas stāvoklis,
• psiholoģiskie faktori. 

Ārējie:

• nepareizi iekārtota darba vide (tas īpaši attiecas un biroja darbiniekiem, kā arī cilvēkiem, kas ilgstoši veic monotonas, vienveidīgas kustības),
• nepareizi novietots un nepietiekams apgaismojums,
• dažādi ikdienas ieradumi,
• nepietiekamas fiziskās aktivitātes, mazkustīgums,
• nesimetriskas fiziskās kustības (arī sportistiem),
• nepilnvērtīgs uzturs,
• neatbilstoši apavi,
• gravitācija un novecošana. 

Visvairāk cieš mugurkauls 

Stāju visbūtiskāk ietekmē mugurkaula izliekums. Ja tas ir pareizi veidots, tam ir trīs izliekumi: kakla, krūšu un jostas (krustu) daļā.  Saistībā ar iedzimtību, traumām dzemdību laikā vai bērnībā nepareizi veidotiem ikdienas ieradumiem problēmas ar mugurkaula izliekumiem var veidoties jau bērnībā, bet tikpat labi tās dažādu iemeslu dēļ var attīstīties pieaugušā vecumā, ja ir ilgstošs darbs pie datora, ilgstoši jāveic monotonas kustības vienā virzienā, rodas pārslodze vadot automašīnu un tamlīdzīgi.

Šo un citu iemeslu dēļ visbiežāk rodas muguras muskulatūras pārslodze un muskuļu sasprindzinājums, kas rada sāpes. Ilgstošā laikā nepievēršot tam uzmanību, veidojas izmaiņas mugurkaula izliekumos. Pietiek, ja kādu iemeslu dēļ izmaiņas rodas vienā no tiem – tas kā pa ķēdīti iespaido visa mugurkaula stāvokli. 

Pēdējos gados dažādu iemeslu dēļ diezgan strauji mainās situācija biroju darbā – darbinieki pilnībā vai daļēji strādā no mājām, taču darba vietas ne vienmēr tiek ierīkotas ergonomiski pareizi. Lai neciestu ne ķermenis, ne redze, ir svarīgi izvēlēties visiem parametriem atbilstošu rakstāmgaldu un krēslu, pareizi novietot datoru, kā arī ievērot citas prasības. Tas pats attiecas arī uz darba vides iekārtošanu kā darba vietā, tā arī citos gadījumos.

Ikviens faktors, kas ietekmē stāju, ietekmē cilvēka veselību kopumā. 

Stājas traucējumu pazīmes:

• sāpes un diskomforts mugurā, kas liek par sevi manīt, veicot gan darba pienākumus, gan ikdienas aktivitātes,
• kustību apjoma ierobežojums (grūtības pagriezt galvu, pieliekties, pacelt rokas un tamlīdzīgi),
• locītavu vājums vai stīvums,
• diskomforts vai sāpes locītavās. 

Laikus jāmeklē palīdzība

Jau sajūtot pirmās pazīmes, kas varētu liecināt par stājas problēmām, ir vērts konsultēties ar ārstu vai fizioterapeitu, lai saprastu problēmas un tās novērstu, pirms radušies nopietni veselības traucējumi, kam būs nepieciešama kompleksa ārstēšana. 

Profilaktiskie pasākumi stājas korekcijai:

• vispārattīstošā un ārstnieciskā vingrošana (sākumā noteikti fizioterapeita vadībā),
• ikdienas fiziskās aktivitātes (arī izkustēšanās darba starplaikos),
• peldēšana (trenera vadībā, lai apgūtu pareizu peldēšanas tehniku),
• masāžas,
• darba un sadzīves vides labiekārtošana (mēbeles, apgaismojums u.c.),
• ērts apģērbs un piemēroti apavi,
• muguras korektori (atkarībā no problēmas lokācijas izšķir kakla, krūšu vai jostas daļai paredzētos korektorus, ko, izvērtējot problēmas stadiju, vislabāk palīdzēs izvēlēties ārsts vai fizioterapeits. Muguras korektorus izmanto gan profilaksei, lai novērstu iespējamās problēmas, gan vieglu stājas traucējumu gadījumos, lai koriģētu radušās problēmas, gan arī nopietnu stājas problēmu gadījumos kā palīglīdzekli kompleksās ārstēšanas kopumā, lai mazinātu stāvokļa pasliktināšanos).