Sāpēs plaukstu locītavās ir izplatīta problēma, kas neārstēta var progresēt. Lai izvēlētos pareizo terapiju, ir jāsaprot šo sāpju cēlonis.
Sāpēs plaukstu locītavās ir izplatīta problēma, kas neārstēta var progresēt. Lai izvēlētos pareizo terapiju, ir jāsaprot šo sāpju cēlonis.
Kāpēc sāp plaukstas
Sāpes plaukstu locītavās var būt gan akūtas, gan hroniskas, kas visbiežāk attīstās tad, ja sākotnēji sāpēm nav pievērsta uzmanība, tās savlaicīgi ārstējot.
Biežākie plaukstas locītavu sāpju iemesli:
- traumas,
- savainojumi,
- pārslodze u.c.
Traumas un savainojums
Viens pat šķietami pavisam nevainīgs kritiens var būt sekas nopietnam plaukstas locītavas savainojumam, nemaz nerunājot par nopietnākām traumās, kas var rasties dažādu iemeslu dēļ. Tā var būt neveiksme sporta nodarbībā, piemēram, cīņas sporta treniņā pagriezta vai izmežģīta plauksta, tā var būt sadzīves situācijā radusies plaukstas locītavas trauma, ceļot pārāk smagus priekšmetus vai citādi un ir vēl virkne situāciju, kurās iespējams iedzīvoties plaukstas locītavu traumās vai savainojumos. Tie visi var radīt ilgstošus veselības sarežģījumus, tāpēc pie pirmajiem simptomiem, kas visbiežāk ir sāpes, jāmeklē palīdzība.
Traumu iemesli:
- kritieni,
- sporta negadījumi,
- neuzmanība darbā,
- sadzīves traumas u.c.
Traumas gadījumā visbiežāk rodas saišu, muskuļu šķiedru vai cīpslu bojājumi, kas neārstēti var pāraugt hroniskās sāpēs, tāpēc palīdzība jāmeklē laikus.
Pārslodze
Otrs izplatītākais iemesls plaukstas locītavu sāpēm pēc traumām ir pārslodze, kas rodas ikdienā un ilgstoši pārsniedzot savu spēju robežas. Lielākoties šādos gadījumos ir runa par pārāk vienpusīgu un vienveidīgu slodzi. Viens no šādiem piemēriem ir cilvēki, kas ilgstoši ikdienā strādā ar datoru. Tāpat plaukstas locītavas pārslodze ir izplatīta lauksaimniekiem, fiziska darba darītājiem un citiem, kam ikdiena saistīta ar vienveidīgu slodzi uz plaukstas locītavām un pirkstiem.
Plaukstas locītavas pārslodze var būt iemesls arī tādai nopietnai veselības problēmai kā karpālā kanāla sindroms. Tas nozīme, ka iepriekš minēto iemeslu rezultātā plaukstas pamatnē ir saspiests nervs, kas sākotnēji rada tirpšanu, bet vēlāk pakāpeniski pāraug stiprās sāpes. Pat tik stiprās, ka vairs nav iespējams veikt pat ierastos ikdienas darbus, nemaz nerunājot par sarežģītākām roku kustībām.
Gadījumos, ja cilvēka darba ikdiena ir saistīta ar šādām vienveidīgām kustībām un pārslodzi uz plaukstu locītavām, ir svarīgi gan nostiprināt augšdelmus, gan atslogot pārslogotās locītavas.
Tomēr, pirms ķerties pie jebkādas terapijas, ir svarīgi konsultēties ar ārstu, kurš veiks izmeklēšanu un noteikts katram pacientam atbilstošāko ārstēšanu.
Sāpes nevajag ciest, bet ārstēt
Mediķi, kas ikdienā ārstē pacientus ar sāpošām plaukstas locītavām, norāda, ka ir ne mazums cilvēku, kas ilgstoši spējīgi paciest sāpes cerībā, ka tās mazināsies, tā vietā, lai meklētu profesionālu medicīnisko palīdzību. Šāda rīcība ir diezgan drošs ceļš uz hroniskām sāpēm, tāpēc ar palīdzības meklēšanu nevajadzētu kavēties.
Gan uzklausot pacienta sūdzības, gan veicot izmeklēšanu ar medicīnisko aparatūru, ārsts nosaka diagnozi un nozīmē atbilstošu ārstēšanu. Akūtu, kā arī spēcīgu hronisku sāpju gadījumos tā var būt medikamentozā terapija, vēlāk to papildinot ar fizioterapeitiskiem vingrinājumiem un procedūrām. Bet, protams, ir gadījumi, kad nepieciešams veikt ķirurģisku operāciju. Arī tādos gadījumos atveseļošanās posmam ir vairāki etapi, kas ir gan pati operācija, gan medikamentozā un fizioterapeitiskā palīdzība. Turklāt jārēķinās, ka turpmāk, atgriežoties pie agrākās dzīves un kustībām, jārēķinās ar atbilstošu slodzes sadalījumu, lai atkal neiedzīvotos nepatīkamajās problēmās.
Lai kāds būtu plaukstas locītavu sāpju iemesls un kāda izvēlētā terapija, ikvienā gadījumā labs un vērtīgs palīgs ir plaukstas ortozes, kas gan fiksē plaukstu un tās locītavu, nodrošinot tai maksimālu fizisko komfortu, gan samazina slodzi, gan nodrošina locītavas stabilizēšanu un veic citas nepieciešamās funkcijas.
