Cilvēka ķermenī ribas savienojumā ar mugurkaulu veido rāmi, kurā atrodas vairāki cilvēka dzīvībai svarīgi orgāni. Ja traumas vai citu iemeslu dēļ kāda no ribām salūzusi, smagākos gadījumos tas var radīt pat nopietnu apdraudējumu cilvēka dzīvībai.
Cilvēka ķermenī ribas savienojumā ar mugurkaulu veido rāmi, kurā atrodas vairāki cilvēka dzīvībai svarīgi orgāni. Ja traumas vai citu iemeslu dēļ kāda no ribām salūzusi, smagākos gadījumos tas var radīt pat nopietnu apdraudējumu cilvēka dzīvībai.
Traumas – iemesls lauztām ribām
Vienas vai vairāku ribu lūzumi ir viena no visbiežākajām krūšu kurvja traumām. Svarīgi zināt, ka riba var lūzt gan tiešas traumas rezultātā, kas var būt sitieni pa krūšu kurvi, kritieni vai cita veida tieša saskarsme ar kādu šķērsli, gan lūzuma iemesls var būt arī netieša trauma, piemēram, stiprs klepus un tamlīdzīgi. Vadoties no lūzuma smaguma, cietušā cilvēka izjūtas var būt no viegla diskomforta līdz pat dzīvībai bīstamām situācijām. Visbiežāk lūzumi skar vidējās ribas - 4. – 9.
Simptomi, kas var liecināt par lauztu ribu:
- asas, durošas sāpes, kustinot krūšu kurvi: elpojot, klepojot, šķaudot, smejoties, raudot,
- elpošanas traucējumi,
- asiņošana caur augšējiem elpošanas orgāniem,
- pietūkums,
- zilumi.
Ja pēc traumas, kas skārusi krūšu kurvi, vai arī citos gadījumos novērojami minētie simptomi, ir svarīgi meklēt medicīnisko palīdzību. Ārsts uzklausīs pacienta sūdzības un nozīmēs nepieciešamo izmeklēšanu, lai noteiktu diagnozi, kā arī nepieciešamo ārstēšanu.
Vēl pirms nokļūt līdz medicīnas iestādei, svarīgi sniegt pirmo palīdzību uz vietas. Svarīgākais ir noguldīt cietušo personu pusguļus stāvoklī, kā arī sāpošajai vietai var pielikt aukstu kompresi. Taču pirms ārsta apskates nekādā gadījumā nav ieteicams uzlikt spiedošus pārsējus.
Ārstēšana – no miera stāvokļa līdz dzīvības glābšanai
Lai diagnosticētu ribas lūzumu, populārākā metode ir rentgenoloģiskais izmeklējums. Ja situācija ir neskaidra, papildus nozīmē arī datortomogrāfiju – šī izmeklēšanas metode palīdz diagnosticēt ribu lūzuma radītos iekšējo orgānu bojājumus. To savlaicīga diagnosticēšana ir ļoti svarīga, lai novērstu dzīvībai bīstamas situācijas, kad ribas lūstot var bojāt plaušas un citus krūšu kurvī esošus cilvēka dzīvībai svarīgus orgānus. Visbiežāk tas notiek, gūstot traumas satiksmes negadījumos un sportā un tamlīdzīgi.
Ārstējot ribu lūzumus, vadoties no traumas smaguma, medicīniskā palīdzība var būt, sākot no cietušā miera režīma ievērošanas un pretsāpju medikamentu lietošanas līdz pat ķirurģiskai operācijai, lai glābtu cilvēka dzīvību.
Vienkāršāku ribu lūzumu gadījumos ārsts veic krūšu kurvja fiksāciju, ko mūsdienās atvieglo speciālas elastīgās jostas, kas paredzētas krūšu kurvja, kā arī iekšējo orgānu fiksēšanai, lai atveseļošanās laikā tie nenovirzītos. Vienlaikus jāievēro arī ārsta noteiktais miera režīms, kas parasti ir vismaz četras nedēļas.
Ja trauma bijusi smagāka un nepieciešama operācija, ārstēšanās būs krietni ilgāka un tās laikā var nākties piedzīvot vēl citas ārstnieciskās manipulācijas, lai atvieglotu slimnieka stāvokli un paātrinātu atveseļošanos. Arī šajos gadījumos, visticamāk, nāksies veikt krūšu kurvja fiksāciju. Tāpat pēc ribu lūzumiem nereti nepieciešama fizioterapija, kas atvieglo elpošanu un veicina citu krūšu kurvī esošo orgānu darbību, tādējādi samazinot komplikāciju attīstību.