No kaulu lūzumiem nav pasargāts neviens. Traumas ir biežākais iemesls, kāpēc cieš roku kauli. Taču tas nenozīmē, ka tās gadās tikai sportistiem. Pavisam nejauši salauzt roku var gadīties ikvienam dažkārt pat visparastākajā pastaigā. Tad jāzina, ko darīt, lai veiksmīgi atveseļotos.

No kaulu lūzumiem nav pasargāts neviens. Traumas ir biežākais iemesls, kāpēc cieš roku kauli. Taču tas nenozīmē, ka tās gadās tikai sportistiem. Pavisam nejauši salauzt roku var gadīties ikvienam dažkārt pat visparastākajā pastaigā. Tad jāzina, ko darīt, lai veiksmīgi atveseļotos.

Pirmā palīdzība lūzuma gadījumā

Ja gadījies salauzt roku, ļoti svarīgi zināt, kā rīkoties, lai pareizi sniegtu pirmo palīdzību, tādējādi neradot vēl papildu sarežģījumus savai veselībai.

Svarīgi zināt:

• ja ir aizdomas par rokas lūzumu, traumēto roku pēc iespējas mazāk kustināt,
• ja lūzums ir posmā virs elkoņa, nemēģināt pašu spēkiem fiksēt traumēto vietu, bet saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas nogādās ārstniecības iestādē,
• ja lūzums ir no plaukstas līdz elkonim, no lakatiņa vai šalles var izveidot somiņu, kurā 90 grādu leņķī ievietot traumēto roku (arī plaukstai noteikti jābūt somiņā un nevajag mēģināt lauzto roku fiksēt ar jebkādu taisnu priekšmetu – koku vai ko citu, kā arī nekādā gadījumā lauztu roku nedrīkst iekārt jostā),
• noteikti jādodas uz ārstniecības iestādi, kur ārsts veiks apskati, izmeklējumus un noteiks nepieciešamo ārstēšanu. 

Izplatītākās rokas lūzuma lokalizācijas

Viena no izplatītākajām lauztas rokas lokalizācijām ir plaukstas locītava. Mediķi to skaidro ar cilvēka instinktu, krītot automātiski rokas virzīt uz priekšu, tā mēģinot mīkstināt kritiena smagumu. Bet tikpat aktuāli ir lūzumi elkoņa daļā, kā arī apakšdelmā un augšdelmā vai pleca daļā, pie kā var pieskaitīt arī atslēgas kaula lūzumu.

Pirmais un galvenais nosacījums pēc kritiena vai citas traumas, kas varētu kaut vai tikai radīt aizdomas par lūzumu, ir meklēt ārstu palīdzību, lai veiktu izmeklēšanu un lūzuma gadījumā noteiktu atbilstošāko ārstēšanu.

Meklēt ārsta palīdzību ir svarīgi tāpēc, ka var būt arī gadījumi, kad cietušais pats lūzumu var nesajust.

Pirmās lūzuma pazīmes:

• sāpes (var nebūt arī stipras);
• grūtības pakustināt traumēto vietu (atsevišķos gadījumos var nebūt);
• pietūkums (rodas un ātri palielinās pēc traumas);
• veidojas zilums – zemādas asins izplūdums;
• vaļēja lūzuma gadījumā plēsta brūce, no kuras var būt izbīdījies lauztais kauls. 

Ārstēšanā dažādi risinājumi

Pirmais izmeklējums, ko veic pēc traumas vai sitiena, lai diagnosticētu lūzumus, ir rentgenogrāfija, taču var būt gadījumi, kad nelielu kaula plaisu šajā izmeklējumā var nepamanīt. Tāpēc, paturot prātā šādu iespēju, neskaidru lūzumu gadījos ārsts pacientam nozīmē vēl citus radioloģiskos izmeklējumus: datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi, jo neārstēts lūzums var radīt veselības problēmas kā tuvākā, tā tālākā nākotnē. Tās var būt sāpes un citas neērtības, kā arī pat kustību ierobežojums, ja lauztais kauls saaudzis nepareizi.

Lūzumu ārstēšanas taktika ir atkarīga gan no lūzuma lokalizācijas, gan citiem kritērijiem, kurus izvērtē ārsts. Daļu no lūzumiem operē tūlīt pēc traumas, stiprinot lūzuma vietu ar stieņiem, skrūvēm un citām palīgierīcēm, daļā gadījumu nogaida, kamēr mazināsies tūska, bet pārējos ārstē bez ķirurģiskas iejaukšanās, stabilizējot lūzušo vietu ar stingru materiālu. Agrāk tas bija ģipsis, bet mūsdienās nākuši klāt arī dažādi ģipša aizvietotāji, kas gatavoti plastmasas, stikla šķiedras un citiem inovatīviem materiāliem. 

Lauztas rokas ārstēšana var ilgt no dažām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem, un šajā laikā svarīgi ievērot visas ārsta rekomendācijas. Pēc fiksējošā materiāla noņemšanas (dažkārt arī agrāk) nepieciešama fizioterapija, lai ar kustībām un procedūrām palīdzētu lauztajai rokai atgūt iepriekšējo kustību apjomu. Jārēķinās, ka sākums fizioterapijai var būt sāpīgs, turklāt var paiet pat gads, lai lūzums par sevi vairs neatgādinātu.

Gan akūtās ārstēšanās laikā, gan pēc tam rehabilitācijas periodā lauztas rokas vai pleca gadījumā palīgs būs arī rokas vai pleca fiksators, kas atkarībā no traumas lokalizācijas paredzēts pleca, elkoņa, plaukstas locītavas, pleca un atslēgas kaula savienojuma, lāpstiņas fiksēšanai, lai traumētajai vietai nodrošinātu nekustīgumu laika posmā, kad tas nepieciešams, un stabilizētu pareizā stāvoklī rehabilitācijas laikā. Piemērotāko stabilizatoru, izvērtējot lūzuma lokāciju, pacienta vispārējo stāvokli un citus parametrus, palīdz izvēlēties ārsts.