Nabas trūce bērniem

Pēc operācijas

Aptuveni 15% zīdaiņu drīz pēc dzimšanas konstatē nabas trūci jeb bruku. Tas ir neliels mīksto audu defekts vēdera iekšpusē vietā, kur jaundzimušajam mazulim atdalījusies nabas saites atlieka. Gaidīt, kad trūce samazināsies un izzudīs, vai tomēr veikt ķirurģiskas manipulācijas – to izvērtē ārsts, bērnu ilgākā laikā novērojot.

Kā veidojas nabas trūce?

Nabas trūce kā neliels izvelvējums nabas rajonā parādās jau drīz pēc mazulīša nākšanas pasaulē, kad atdarījusies nabas saites atlieka. Bruka rodas vietā, kur pēc nabas saites atdalīšanas slēdzas orgāni, caur kuriem mazulis, mammas attīstoties puncī, saņēma barības vielas. Ja nabas gredzens saaug cieši, brukas riska nav, taču ir gadījumi, kad tajā paliek sprauga un vēdera priekšējā sienā zem ādas izveidojas trūce – neliels atvērums.

Ja defekts ir neliels, apskatot mazuli, vizuāli trūci nav pat iespējams to konstatēt – ārsts problēmu pamana, mazulīti izmeklējot. Tomēr, ja nabas trūce ir lielāka, tā pamanāma kā neliels, uz āru izspiedies bumbulis.

Biežāk nabas trūce attīstās priekšlaikus dzimušiem bērniem, kas nākuši pasaulē ar nelielu svaru.

Vai nabas trūce ir bīstama?

Jebkura jaundzimušā mazuļa veselības problēma ir iemesls jauno vecāku satraukumam. Arī nabas trūce. Speciālisti skaidro: vairumā gadījumu bērniņa veselībai nekādas briesmas nedraud. Mazulis ik pa laikam jānovēro, lai izvēlētos pareizo taktiku šī defekta novēršanai. Reti, tomēr mēdz būt gadījumi, kad nelielajā trūces atvērumā jeb vārtos var ieslīdēt un iesprūst zarnas vai taukplēve. Tad gan nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, jo var ciest iekšējie orgāni, un šāda situācija var kļūt bīstama bērna dzīvībai.

Kas notiek, ja iesprūst nabas trūce:

iesprūdušajā orgānā tiek traucēta vai pārtraukta asinsrite,
tā rezultātā var plīst zarna,
zarnas plīšana var būt iemesls infekcijas attīstībai vēdera dobumā.

To, ka nabas trūce iesprūdusi, var pamanīt, veicot mazuļa ikdienas apkopšanu.

Par iesprūduši nabas trūci liecina:

zem nabas parādījies iepriekš nepamanīts veidojums,
tas var būs ciets,
var būt apsārtis un tūskains,
bērns var būt raudulīgs, kas var liecināt par sāpēm.

Ja pamanīti šeit pieminētie simptomi, ārsta palīdzība jāmeklē nekavējoties, lai laikus palīdzētu mazajam pacientam.

Vai trūce obligāti jāoperē?

Gadījumos, ja nabas trūce iesprūdusi, visticamāk, būs nepieciešama neatliekama ķirurģiska iejaukšanas, taču citos gadījumos, kad nekādu komplikāciju nav, speciālisti mierina, ka operāciju nav jāsteidzas, bet gan bērns jānovēro, lai izvērtētu situācijas attīstību. Dažkārt operācija vispār nav nepieciešana, jo lielākajā daļā gadījumu, bērnam attīstoties, līdz divu gadu vecumam trūce pati slēdzas, neatstājot nekādas sekas. Un pat tad, ja tas nav noticis līdz divu gadu vecumam, pastāv iespēja, ka trūce var aizvērties līdz 11 gadu vecumam. Vairums speciālistu uzskata, ka vismaz līdz brīdim, kad bērns sāk gatavoties skolai, ar operāciju nevajadzētu steigties.

Bērna novērošanu veic ģimenes ārsts vai pediatrs, taču lēmumu, vai un kuros gadījumos tomēr operācija nepieciešama, pieņem ķirurģs, izvērtējot trūces izmēru, vai tā traucē bērna fiziskajām aktivitātēm un citus faktorus. Šajā periodā ārsts dažkārt rekomendē bērniem lietot speciālās jostas nabas trūces fiksēšanai. Tās ir noderīgas arī gadījumos, kad pastāv kontrindikācijas operācijai.

Dažkārt, lai veicinātu nabas trūces slēgšanos, izmanto nabas plāksterus. Tāpat trūces slēgšanos var veicināt dažādi fizioterapeitiskie vingrojumi un masāžas, kas veicina vēdera muskulatūras attīstību un līdz ar to trūces samazināšanos vai pat pilnīgu izzušanu.

Ja nolemts nabas trūci operēt, speciālisti mierina satrauktos vecākus, ka šī nav riskanta manipulācija un visbiežāk jau tajā pašā vai nākamajā dienā mazais pacients var doties mājās. Jārēķinās gan, ka atveseļošanās periodā būs jāizvairās no enerģiskām fiziskajām aktivitātēm, smagumu cilāšanas, kā arī jāievēro ārsta noteiktais režīms.