Bērnam augot, daudzi no vecākiem ir uzklausījuši sūdzības par sāpošām kājiņām. Un, visticamāk, mierinājuši: kājiņas aug – tāpēc sāp. Iespējams, tā arī ir, tomēr, ja sāpes nemazinās, ir vērts konsultēties ar ārstu, lai sapratu, vai notiekošais nav iemesls kādai nopietnai slimībai. Īpaši, ja sāpes lokalizējas ceļos.

Bērnam augot, daudzi no vecākiem ir uzklausījuši sūdzības par sāpošām kājiņām. Un, visticamāk, mierinājuši: kājiņas aug – tāpēc sāp. Iespējams, tā arī ir, tomēr, ja sāpes nemazinās, ir vērts konsultēties ar ārstu, lai sapratu, vai notiekošais nav iemesls kādai nopietnai slimībai. Īpaši, ja sāpes lokalizējas ceļos. 

Kājiņas sāp – bērns aug

Kā skaidro speciālisti, ne vienmēr augšanu pavada sāpes, taču daļa bērnu straujas augšanas periodā tās izjūt. Lai saprastu, vai tiešām tā ir, ieteicams bērna augumu laiku pa laikam pamērīt. Ja bērns izstiepjas 2 – 3centimetrus gadā, to vēl nevar uzskatīt par strauju augšanu, taču, ja tas ir centimetrs mēnesī – tā ir liela slodze bērna un dažkārt arī pusaudža organismam, un tas nozīmē, ka tik strauja augšana var arī sagādāt sāpes.

Augšanas sāpes par sevi liek manīt:

• augšstilbos,
• ikros,
• pacelēs,
• pēdās.

Lielākoties bērni augšanas sāpes izjūt četru, piecu gadu vecumā, taču tas var notikt arī vēlāk. Mediķi mierina: šīs sāpes nav nekā īpaši jāārstē, tās pāries pašas no sevis, taču, lai bērnam atvieglotu stāvokli, sāpošās kājiņas var viegli pamasēt, kā arī ārsts var ieteikt kādus citus sāpes atvieglojošus līdzekļus. 

Ceļgala traumas – no skrāpējuma līdz lūzumam

Nopietnāki ir gadījumi, kad ceļagala traumu bērns gūst sportojot vai kādās pavisam sadzīviskās situācijās.

Biežākas ceļgala traumas bērniem:

• izmežģījumi,
• lūzumi,
• saišu sastiepumi.

Skaidrs, ka bērni sportojot vai spēlējoties gan pakrīt, gan citādi gūst traumas. Sasists un noskrāpēts celītis daudziem ir bijusi bērnības ikdiena, tomēr pat gadījumos, kad sākotnēji šķiet, ka tas ir tikai ādas saskrāpējums, vērts pievērst uzmanību  bērna turpmākajai uzvedībai.

Sākotnēji sāpes pēc traumas var mazināt ar aukstu kompresi, vienlaikus kāju novietojot mazkustīgā stāvoklī. Ja arī pēc tam sāpes ceļgalā nemazinās, turklāt pamanāmas kādas citas izmaiņas bērna uzvedībā: lēnākas un saudzējošākas kustības, klibošana vai kas tamlīdzīgs, ieteicams doties pie ārsta, lai veiktu izmeklējumus un pārbaudītu, vai trauma nav nopietnāka par vienkāršu sasitumu. Noteikti jādodas pie ārsta, ja sāpes celī nemazinās nedēļas laikā.

Ja ir lūzums, mežģījums vai sastiepums, ārstēšanās būs atkarīga no traumas smaguma. Vieglākos gadījumos pēc pirmās palīdzības saņemšanas atveseļošanās var turpināties mājas apstākļos, kad pietiks ar sāpes mazinošiem medikamentiem un fiziskās slodzes ierobežošanu. Taču pēc nopietnākām traumām var nākties ārstēties arī slimnīcā, lai sekas novērstu ar dažādiem stiprinājumiem vai pat ķirurģisku iejaukšanos.

Gan ceļgala traumu akūtās ārstēšanās posmā, gan arī vēlāk rehabilitācijas laikā līdztekus ārsta rekomendētajai terapijai lielisks palīgs var būt ceļgala fiksatori bērniem. Izvēlēties vispiemērotāko palīdzēs ārstējošais ārsts vai fizioterapeits.

Svarīgi domāt par drošību

Lai palīdzētu bērniem izvairīties no dažādām ceļgala traumām, svarīgi pārliecināties, vai bērns atrodas drošā vidē, kā arī ņemt vērā dažus svarīgus priekšnoteikumus:

* izvēlēties bērna aktivitātēm piemērotus un laika apstākļiem atbilstošus apavus,

* sportojot trenera vadībā, uzsākot nodarbību, svarīgi veikt iesildīšanās vingrinājumus, kā arī ievērot trenera norādījumus, tādējādi izvairoties no traumām,

* brīvajā laikā, braucot ar velosipēdu, skrituļslidām un citiem braucamrīkiem, noteikti lietot ceļgalu un elkoņu aizsargus, kā arī ķiveri.